Visocka māja Tagankā un Ņikita Visockis piedāvā muzikālu izrādi VISOCKIS. PARADĪZES ĀBOLI
Vladimira Visocka stāsts, kas savaldzinājis un aizkustinājis daudzu kino, mūzikas un teātra mīļotāju paaudžu sirdis, atdzims Rīgas Kongresu namā. Izrādi „Visockis. Paradīzes āboli”, kas ir veltīta slavenā krievu dzejnieka, mūziķa un aktiera piemiņai, parādīs viņa dēls Ņikita Visockis. Izrāde, kas saņēmusi lieliskas atsauksmes visā pasaulē, notiks 6.februārī.
Vladimirs Visockis ir krievu kultūras darbinieks, kuru ne velti sauc par leģendāru. Mākslas pasaule zaudēja bohēmas autoru 32 gadus atpakaļ, bet televīzijas kanāli joprojām atzīmē viņa dzimšanas un nāves gadadienas, rādot filmas un koncertus ar viņa piedalīšanos. Iedzīvotāju aptaujā, kas tika organizēta 2010.gadā, tika noskaidrots, ka 20.gadsimta Krievijā visgodājamāko personu sarakstā Vladimirs Visockis ieņem otro vietu uzreiz pēc pirmā kosmonauta Jurija Gagarina.
Pēc Vladimira nāves, par viņu tika radītas ļoti daudzas televīzijas un radiopārraides, filmas, teātra izrādes, bet muzikālo izrādi „Visockis. Paradīzes āboli” prese sauc par „labāko, kas tika radīts par mākslinieku.
Vladimirs Visockis nomira, kad Ņikitam bija 16 gadi. Bez šaubām, tēva daiļrades iedvesmotais jaunietis izvēlējās aktiera un režisora ceļu. Ņikita pabeidza Maskavas Valsts akadēmiskā teātra skolu, izveidoja savu teātri, tēloja desmitiem lomu filmās un izrādēs.
Radošais darbs ne reizi vien lika viņam atcerēties sava tēva stāstu. Galveno lomu izrādē „Vladimirs Visockis” Ņikita nospēlēja Tagankas teātrī, kurā savā laikā spēlēja viņa tēvs. Pērn ekrānos varēja redzēt filmu „Visockis. Paldies, ka dzīvs”, kurai Ņikita uzrakstīja scenāriju un ierunāja sava tēva lomu. Filmā, kas tika veltīta Vladimira Visocka nāves 31.gadadienai, notēloja Sergejs Bezrukovs, Ivans Urgants un citas Krievijas kino un televīzijas zvaigznes.
„Sāpīgāko brīžu apzināšana nāk pakāpeniski. Tēva bērēs es neraudāju. Tikai pēc trīs gadiem es ar visu savu būtību sajutu – viņa nav, es nekad viņu neredzēšu. Bija laiks, kad es bēgu no tēva radošā mantojuma. Daudzi teica – pareizi, ierobežojies, radi tikai to, kas ir tavs. Tomēr pakāpeniski es sapratu, ka, šādi rīkojoties, es tikai cenšos izlikties par „vēso””, domās dalās Ņikita Visockis.
Kad 1996.gadā Ņikita Visockis sāka vadīt Vladimira Visocka vārdā nosauktā Kultūras centru-muzeju, viņš atrada tajā midzeni ar izzagtiem arhīviem un klaiņojošiem dzērājiem. Ņikita sameklēja sponsorus un pa kripatiņām savāca muzeja kolekciju, bet 2005.gadā muzejā tika atveidota izrāde „Visockis. Paradīzes āboli”.