Ģimenes komēdija 'Mans mazbērns Veniamins' - 'Мой внук Вениамин'

Lija AHEDŽAKOVA Ludmilas Uļickas lugā "Mans mazdēls Veniamins".

 

Režisore Marfa Gorvica (teātra balvas "Zelta maska" laureāte).

 

Izrādē piedalās arī:
Aleksandra Islentjeva
Jegors Truhins
Olga Grudjajeva

 

1812. gadā imperators Napoleons Bonaparts, atkāpjoties no Maskavas, ironizēja: "No dižā līdz smieklīgajam ir viens solis".

 

Stāsts par izcilo aktrisi Liju Aheždakovu pilnībā apvērš šo frāzi. Un no smieklīgas, komiskas, briesmīgi šarmantas un tomēr briesmīgi smieklīgas mūžīgās "Veročkas" Lija Ahedžakova 21. gadsimta pirmo desmitgažu Krievijas vēsturiskās attīstības apstākļu, tās valsts iekārtas devalvācijas un pilsoniskās sabiedrības iznīcināšanas rezultātā ir kļuvusi par izcilu traģisko aktrisi ar lielo burtu. Apzināti kļuvusi par sirdsapziņas balsi, gandrīz vienpersoniski sacēlās un neļāva nomierināties un aizmirst to, kas notiek ar lielu valsti un visiem cilvēkiem, kam ar to ir kaut kas kopīgs.

 

Latvijas krieviski runājošajai auditorijai ir gods un privilēģija uzņemt Liju Ahedžakovu viesizrādēs, un arī mūsu kultūras dzīvē tā ir reta iespēja noskatīties skaisti iestudētu un izspēlētu izrādi par mūžīgām un vienlaikus ikdienā sāpīgām tēmām.

 

"Mans mazdēls Veniamins" ir brīnišķīgi aizkustinošs stāsts par ģimenes attiecībām.

 

Ahedžakovas varone dzīvo ar atmiņām par pagātni, viņas atmiņā ir bērnības tradīcijas un paradumi. Spēcīga un pieradusi visu izlemt citu vietā, viņa nesekmīgi meklē dēlam īsto līgavu. Un tad kādu dienu viņa nolemj spert svarīgu soli - dodas uz dzimto pilsētu un atved no turienes jaunu skaistuli, pārbaudītas dzimtas mantinieci. Šķiet, ka viss notiek labi, taču skaidrais plāns par jaunās pasaules iekārtošanu pēc vecā principa sabrūk. Dēls pretojas mātes uzspiestajām laulībām, un atvestā līgava izrādās ne gluži tāda, kāda viņa šķita.....

 

Izrādes sižets savijas uz smieklīga un vienlaikus aizkustinoša stāsta par mātes mīlestību, kas var gan radīt kaut ko skaistu, gan iznīcināt visu apkārt. Šķiet, ka galvenajai varonei vajadzēs samierināties ar to, ka jaunā pasaule nekad nedzīvos pēc vecajiem likumiem....

 

Šī smieklīgā un vienlaikus traģiskā melodrāma, kas sarakstīta 80. gadu beigās, ir aktuāla arī šodien - paaudžu savstarpējo attiecību, rasu jautājumu un cilvēka dvēseles plašuma tēmas vienmēr būs interesantas.