Autors: Vilnis Vējš
Režisors: Ģirts Šolis
Komponists: Edgars Makens
Lomās: Raimonda Vazdika, Andris Bulis, Ģirts Šolis
Kostīmu māksliniece: Anna Heinrihsone
Scenogrāfs: Vilnis Vējš
Gaismu mākslinieks: Rauls Lorencis
Izrādē skan dziesmas ar Mirdzas Ķempes vārdiem
Izmantoti dokumentāli filmu kadri un audio ieraksti
Izrādē par kādreiz leģendāro Tautas dzejnieci savienoti fakti no viņas dzīves, dzejas motīvi, dokumentāli kinokadri un Edgara Makena speciāli rakstītas dziesmas, kam pavadījumu ieskaņojusi grupa „Gaujarts”: Edgars Mākens (klavieres), Edgars Šubrovskis (basģitāra), Ģirts Šolis (ģitāra/sitamie instrumenti), Ilze Grunte ( ģitāra).
„Dzejniece. Mirdzas Ķempes mīlestība” ir Viļņa Vēja lugas atkārtots uzvedums. 2011/2012 gada sezonā tā bija skatāma Nacionālā teātra Aktieru zālē ar nosaukumu „Īsie zibsnīgie mirkļi”.
Vienas sezonas laikā pirmais iestudējums paspēja piesaistīt gan ievērojamu skatītāju uzmanību, gan cildinošas teātra kritiķu atsauksmes, tika nominēta vairākām Spēlmaņu nakts balvām. Atzinīgi novērtēts jaunā režisora Ģ. Šoļa darbs, autora V. Vēja dramaturģiskais materiāls un īpaši izcelta R. Vazdikas aktierspēle Mirdzas Ķempes lomā.
Darbība notiek 50. gados, kad Mirdza Ķempe ir, kā pati izteikusies „ne jauna, ne veca”, bet vientuļa un jau sacerējusi testamentu. Negaidīti viņas mājās un arī dzīvē ienāk Linards Naikovskis – izskatīgs jauns cilvēks, kurš drīz vien kļūst par dzejnieces vīru. Viņam izveidojas saspīlētas attiecības ar Ķempes uzticamo šoferi Žani, un arī sarežģījumi laulības dzīvē nav tālu...
Mirdza Ķempe (1907 – 1974) bija spilgta parādība latviešu literatūrā. Sākusi rakstīt pirmskara Latvijā, viņa piedzīvoja evakuāciju uz Krieviju, traģisku dzīvesbiedra Erika Ādamsona nāvi un padomju laika cenzūras ierobežojumus. Dzejniece gan tajos iejutās, sacerēdama pasūtījuma dzejoļus, par ko izpelnījās dažādus apbalvojumus un pat Tautas dzejnieces titulu. Liela daļa viņas dzīves norisinājās Rakstnieku savienībā (vietā, kur tagad norisināsies izrāde), audzinot jaunos dzejniekus. Ķempe bija arī pirmā, kas pēc kara atļāvās izdot mīlas lirikas krājumu. Vai slavenā dzejniece dzīvoja dubultu dzīvi – kādu motīvu vadīta?
Režisors Ģirts Šolis:
„Būtisks šķita vēstījums par radošu cilvēku „virtuvi” un ikdienu citā laikmetā. Vēlējos parādīt dzīvus cilvēku, viņu ieradumus. Tādēļ izmantoti salīdzinājumi un zemteksti, pretnostatot Dzejnieces „mājas dzīvi” oficiālajām kino un radio hronikām. Piemēram, galvenās varones privātās dzīves sabrukuma ainas beigās tiek atskaņoti fragmenti no valsts radio patētiskā dzejas raidījuma „Pegazs”, kas veltīts Mirdzai Ķempei kā mīlestības dziesminiecei.”
Izrādi producē nodibinājums „Mūzikas un mākslas atbalsta fonds”, kam ir vairāku gadu pieredze dažādu kultūras projektu īstenošanā, tostarp, izrāžu - „Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam”, „Pauļuks. Rāmji”, „Parīze – Rīga – Parīze”, „Lauva ziemā”, ”Jaucības un nejaucības” u.c.
Izrādes garums 1.st 30 min
Vairāk .www.kulturmarka.lv
