RIGA IFF: Īsfilmu nacionālā konkursa skate

Ildze Felsberga
Kur saulīte nakti guļ?
Kur saulīte nakti guļ?
LV
2024, 23’, lv
Iesakām no 12 gadu vecuma

Dārta Krāsone, Daiga Livčāne, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā Filmu skola

Tev pelēki mati. Tev pelēkas sienas. Tev pelēks ir viss, viss. Un cīniņš par ceturkšņa budžeta samazināšanu. Liftam šļūcot augšup un lejup, esam ieradušies korporatīvajā limbo, kuru pavada grāmatvežu koris. 14 ainās un 14 rituālos vārdā nenosaukts uzņēmums un tā pelēkie darbinieki ritēs cauri dziesmām, ūdens konteinera rindām un melnā gaiļa kājām. Un kārotā darba intervijā izskanēs jautājums: kur saulīte nakti guļ?

 

Seriāla “Ofiss” radītājs Rikijs Džervaiss un Rojs Andersons, šķiet, izlasījuši latvju dainas un uzzinājuši par dziesmu svētku tradīciju – tieši šādi varētu raksturot asfalta toņos izturēto biroja sitkomu ar postfolka elementiem. Felsbergas diplomdarbs ir formā spēcīgs, pārliecinošs pieteikums apziņas miega un eksistenciālā farsa zonā. Pulcējot uz ekrāna zināmus aktierus un profesionāļus, tiek izdzīvota tukšgaitas humora, absurda un printeru piepildīta pasaule.

Mersedese Margoite, Imants Daksis
Alu cilvēks
Alu cilvēks
LV
2025, 10’, lv
Iesakām no 12 gadu vecuma
Mersedese Margoit, Imants Daksis, I+M Productions 

 

Pirmatnējā pasaule un tās radīšana izskan abstraktā kustībā un attēlā. Kāda būtne iznāk no tumšākajām zemes dzīlēm. Tā vēro debesis, gravē pagātni, izlolo gliemežvākus un pareģo nezināmo, ko mēs jau labu laiku zinām. Kas ir nezināmie viesi, kurus viņš gaida? Vai tie neesam mēs paši?

 

Oneiriska un mutuļojoša vizuālā meditācija par pirmcilvēku, kuras autori ir Margoite un Daksis – tā ir dadaistika spēle ar laiku un vēsturi. Foto un video mākslinieces Margoites īsmetrāža “Silvas metode” (2023) tika izrādīta RIGA IFF Nacionālajā īsfilmu konkursā, un visai droši var apgalvot, ka viņa ir kļuvusi par Baltijas Žermēnu Dilaku, jaunākajā darbā spoguļojot režisores emblemātiskā darba “Gliemežvāks un priesteris” (1928) motīvus un tēlus. 

Arnis Kalniņš 
Vērotājs
Vērotājs
LV
2025, 18’, lv
Iesakām no 12 gadu vecuma
Grēta Grebže, Nadīna Anna Larionova, Daiga Livčāne, Jānis Ābele, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā Filmu skola, Chaland Films

 

Cilvēks nevēlas redzēt savu patieso skatu – viņš vēlas idealizēt. Tā, izrādot savu fotoarhīvu un mūža darbu, nosaka nepieradināmais Juris Kalniņš. Viņš teju visu dzīvi dokumentējis māksliniekus, laikmetu un vienkāršļaudis. Šobrīd viņš ir aizrāvies ar dronu uzņemtām fotogrāfijām. Iemantojis visuredzošās acs varu, filmas varonis atgriežas pie sava tēva kapavietas, lai raktu kapu…

 

Ar pietāti un niansētību Kalniņš, kurš savulaiku studējis socioloģiju, pievēršas sava tēva portretam kino formātā. No ainas uz ainu, attālinoties no priekšstatiem par biogrāfisko filmu standartiem un štampiem, tapusi kontekstuāla un intīma kolāža par dzīvi, dzimtas vēsturi, pretošanos padomju okupācijas gados un vien izdungojamām atmiņām. Tā met lokus ar karu Ukrainā – sadzied piedzīvoto kopā.

Žanete Skarule, Tomass Vengris
Lielais aplis – mazais aplis
Lielais aplis – mazais aplis
LV, LT
2025, 16’, lv, lt, ru
Iesakām no 12 gadu vecuma
Rūta Petronaite, Dominks Jarmakovičs, Smart Casual, Studio Locomotive

 

70. gadi Baltijas valstīs. Padomju stagnācijas gados jaunais arhitektūras students Pauļus apzinās, ko var un nevar sacīt un ko var un nevar darīt. Tiekot izvēlētam pārstāvēt Padomju Savienību ārvalstīs, viņš jūt, ka šis aplis savelkās ciešāk. Nonākot krūzinga lokos, Pauļus saprot, ko nakts ielokā var un nevar. Un piepeši viņam šķiet, ka viņš var vairāk…

 

Pētot maz apzināto Latvijas kvīru kopienu padomju režīmā, radošie un dzīves partneri – latviešu režisore Skarule un lietuviešu kino veidotājs Vengris – reflektē par “dubulto dzīvi” apspiesto un represēto homoseksuāļu rindās. Apspēlējot dzīves performativitātes ideju ar Goijas gotiskajiem eņģeļiem un dēmoniem, tapusi žanriski noslīpēta aktierfilma. Kā piesaka autori, tā preparē “ārējo dzīvi, ko parādām pasaulei, un iekšējo dzīvi, ko paturam sev. Jo represīvāka ir mūsu sabiedrība, jo vairāk abas pasaules viena no otras attālinās.” Filmas pasaules pirmizrāde notiks Kijivas Starptautiskajā īsfilmu festivālā.

Andrejs Brīvulis
Tīrība
Tīrība
LV
2025, 5’, lv
Iesakām no 12 gadu vecuma
Emma Daniela Grāpe, Andrejs Brīvulis, Latvijas Mākslas akadēmija

 

8.55. Tu stāvi vannā un ieziepē cirkšņus. Pāri stilbiem tek jaunais, uzlabotais augļu aktīvo vielu koncentrāts, un garaiņi smaržo pēc āboliem. Telefons pīkst visu rītu, pamazām padarīdams skaidrākas dienas aprises. Parametri, vēlmes, adrese – kaut kur ellē ratā. Biroja darbinieka diena turpinās, un tā ir ikdienas dzeja ar lateksa kondomiem un partneri, kas ir nomākts alkoholiķis.

 

Humoreska ir Latvijas kino reti satopams žanrs, bet animācijas režisors kopā ar dzejnieku Kārli Vērdiņu pacēluši to jaunos horizontos. Rotaļīga poēzija, kas pasaules pirmizrādi piedzīvoja Ansī Starptautiskajā animācijas festivālā, par kvīru kopienas pārstāvi, kura ekrāna diārijs zibsnī pasteļos un karikatūrām līdzīgās ainās. Lai gan pats stāsta “dibentiņš” ir skaudrs, hiperreālā un nonšalantā filmas intonācija liek ieplānot šo filmu savā “Google” kalendārā.

Dāvis Gauja
Spirāles centrs
Spirāles centrs
LV
2025, 29’, lv
Iesakām no 12 gadu vecuma
Līva Vernere, VFS Films, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā Filmu skola

 

Gājiens uz dīķi. Notikums. Pietuvošanās dīķim. Uz apli – tikai uz apli dodas Kirila prāts. Ar draugiem viņš bauda saules pilnu dienu, peldes, čalas un reibinājumus, bet idillē ieplūst asinis. Draudzenes Selestes savainošanās rada viņa pasaules laiktelpas sajukumu – vairs nav izprotams, kur atrodas apziņa. Kur sākas Kirila un draugu notikumi, un vai viņi tomēr nokļuva līdz dīķim…

 

Gauja, viens no perspektīvākajiem Latvijas kino režisoriem,  maldina, dezorientē un intriģē ar modulāro naratīvu. Veidojot elipsei līdzīgas laika deformācijas stāstā par “kontroles limitiem”, uz ekrāna pulcēta daudzsološā latviešu mākslas paaudze – Klāvs Kristaps Košins, Artūrs Čukurs, Elīza Dombrovska un citi. Paša autora vārdiem, “mēs lolojam savas identitātes”, un “mēs tās pulējam, konstruējam un izpildām. Tas ir ļoti svarīgi mums pašiem – tas ir mūsu pamats. Bet pēkšņa trauma vai vielu reibums visu izšķīdina.” Filma saņēmusi nomināciju “Lielā Kristapa” balvai kā labākā studentu filma.