RIGA IFF īsfilmas: Tev viss labi?

Gintare Parulīte
Sujips
Sujips
LT, LU, NO
2025, 23’, lt
Iesakām no 12 gadu vecuma
Grēta Akcijonaite, Vensāns Kveno, Žanna Geibena, Kortnija B. Ropa, Elīza Fernanda Pirira, Greta Garbo Films, Red Lion, Stær

Rit Aleksandra pirmā diena paškaitējuma krīzes atbalsta centrā. Kolēģe iesaista krustvārdu mīklas minēšanā, bet acīmredzamais ir nenoslēpjams: viņš ir nedaudz nervozs. Kad viņš saņem zvanu, jautājumu shēma, kas ir iesākas ar vaicājumu par atrašanos drošā vidē, tiek izjaukta. Zvanītājs, kurš sevi piesauc kā Sujipu – tiesa, viņa vārds ir pateikts otrādi –, salauž Aleksandru ar savu atklātību, atgādinot par paša dzīvē notikušo...

Parulīte ir pieredzējusi lietuviešu izcelsmes aktrise, teātra režisore un kino veidotāja, kura dzīvo Luksemburgā. Pēc pārcelšanās uz jaunajām mājām, bērnībā ar ģimeni atstājot Lietuvu, viņa sākumskolā piedzīvojusi saskarsmi ar karu Kosovā, kas ir pamatā viņas jaunākajai īsfilmai. Veikli diedzot scenārija dialogus un atsedzot traumu no vienlaicīgi vairākiem skatupunktiem, tapis mēģinājums dziedēt un izlīgt ar pagātni. Galvenajā lomā – Kēstutis Cicens no Kavtaradzes “Tu man neko neatgādini” (2023) .

Nebe Motilova
Neliela filma par izvarošanu
tiny film about rape
CZ
2025, 9’, cz
Iesakām no 16 gadu vecuma
Tomāšs Šimons, Jūlija Srokova, Prāgas Izpildītājmākslas akadēmijas Kino un televīzijas skola

 

Personīgi. Jaunas meitenes stāsts par seksualitāti, pašapziņu un viņas ķermeni sabiedrībā kopš pusaudzes vecuma. Kolāžas no žurnālu izgriezumiem un dienasgrāmatas ieraksti ieved notikumā, kas sācies pirms paša notikušā, un laikā pēc, kad šķiet, ka vairs nekam nav jēgas. Kāpēc citiem pieder skatiens, kas vērsts mūsu ķermeņu virzienā, un “viena traģiska nakts” nav gadījums, bet gan kultūra?

 

Meditācija animācijas valodā par seksuālās vardarbības sekām un objektificēšanu jau kopš mazotnes. Čehu režisore Motilova drosmīgi dalās, radot fragmentāru atmiņu hroniku par savu pieredzi un nepateikto. Kā viņa stāsta, cilvēki, kuri cietuši no seksuālās vardarbības, palīdzējuši “iekrāsot ainas”, daloties ar saviem stāstiem, bet pati filmas struktūra ir poraina, jo tādi ir arī pieaugšana. Reizēm aprauta, vietumis pārtraukta, bet citkārt arī negribēti nebeidzama.

Fransišku Mira Godiņu
Antigone jeb Sāras Benoljelas stāsts
Antígona, ou a História de Sara Benoliel
PT
2025, 20’, pt
Iesakām no 12 gadu vecuma
Bernardu Lopešs, Omaja

 

Valsts nav valsts, ja tā pieder vienam cilvēkam – tie ir vārdi no Sofokla “Antigones”. Sāra ir zaudējusi brāli Covid-19 vīrusa dēļ. Par visu vairāk viņa vēlas atvadīties no brāļa, cienot kaboverdiešu kultūru un lūkojot tradicionālo apbedīšanas vietu. Kad pandēmija apklusina un apstādina, jaunā sieviete pietuvojas savai kopienai un atmiņām.

 

Nosaukums it kā pasaka priekšā: brāļa apglabāšana paredz sodu ar nāvi. Spēlējoties ar mīta struktūrām un tā paralēlēm vēl nesenajā realitātē, portugālis Godiņu reflektē par tuvību zaudējuma laikā un pašidentitāti. Kad šķiet, ka daļa mūsu ir zaudēta, mēs vienlaikus savienojamies no jauna ar sevi. Godiņu ir režisors un scenārists, kurš studējis psiholoģiju un Ziemeļamerikas kultūru, bet RIGA IFF skatītājiem ir zināms kā godalgotās īsfilmas “Suņi rej uz putniem” (2019) scenārists, kas tika izrādīta Rīgā. 

Rozālija Šarjē
Mūsu panteoni
Nos panthéons
FR
2025, 11’, fr
Iesakām no 7 gadu vecuma
Halids Tahars, Romēns Dimons, Partizan KTGB

Nepilnas 11 minūtes jaunas arheoloģes dzīvē. Piepeši izrakumu vieta pārtop par skatlogu, bet viņa par manekenu, kas atstaro sabiedrības tumšāko un infantilāko pusi. Pusmūža vīrietis, kas cierējas. Garāmgājēji, kuri pār lūpām nolej jēlības. Pat arī tūristu grupa. Piepeši darba diena pārvēršas par murgu, un kādā dziesmā pieteiktais “ja tikai uz mani tu paskatītos” iegūst dzestras nokrāsas.

Šarjē pēta sabiedrības attiecības ar skatienu un tā objektu. Izmantojot žanru – tā ir visai šerpa komēdija –, viņa pēta vīrieša skatienu un tā attiecības ar objektu. Lai vai filma galvenokārt veidota no jaunās sievietes, arheoloģes, skatu punkta, tā veikli lavierē starp multiperspektīvu un izkāpina situāciju līdz groteskai kulminācijai. Šarjē studējusi mūsdienu literatūru, strādājusi par žurnālisti un veidojusi mūzikas videoklipus – šī ir viņas debijas īsmetrāža.

Dī Džana
Dreifējot, dienvidi
Nan Fang Pian Nan
CA, CN
2025, 19’, yue, cmn
Iesakām no 7 gadu vecuma
Jidži Fangs

Šovakar sola spēcīgu lietu. Guandžou pilsētas rosīgajā Sjaobejas ielā ļaudis plūst cauri un saduras ar otru vien uz īsu mirkli. Skaistumkopšanas salona darbiniece, kuru ir pametis vīrs, dejotājs, kurš vēlas kļūt par sievieti, un migrantu zēns, kas cenšas izmainīt savu dzīvi. Sabiedrības atstumtos svešiniekus kopā savedīs uguņošana.

Džanas darbs tuvinās Andersona “Magnolijas” (1999) simfoniskajai formai: mūsu izvēles veido citu cilvēku likteņus. Ievedot tveicīgajā lielpilsētā, tās drūzmā un “kultūru katlā”, ķīniešu izcelsmes režisore delikāti izvērš katra varoņa dzīvesstāstu un atrašanos pret straumi. Kā piesaka autore: tas ir triptihs par vienu pārdzimšanu, vienu nāvi un vienu trimdu.

Elizabete Subrina
Manala Issa , 2024. gads
Manal Issa, 2024
US
2025, 10’, en
Iesakām no 7 gadu vecuma
Lara Abū Saifana

 

“Tas ir darbs, kas šobrīd pieprasa spēlēt arī dzīvē,” par aktrises profesiju stāsta Manala. Šoreiz aktrise atrodas Beirūtā. Pirms trim gadiem viņa iejutās aktrises Marijas Šneideres lomā, inscenējot 1983. gada televīzijas pārraides “Cinéma Cinémas” interviju. Tagad Manala atbild uz tiem pašiem jautājumiem, kurus pirms 40 gadiem uzdeva Šneiderei. Īsfilma tapusi 2024. gada 22. septembrī – vien pāris stundas pirms valsts piedzīvoja bumbu uzlidojumu. 

 

Godalgotā amerikāņu režisore Subrina izvērš jautājumu un atbilžu formātu vēl radikālā griezumā – šoreiz caur formu viņa nonāk dokumentārajā kino, aicinot uz sarunu libāņu izcelsmes franču aktrisi Manalu Issu. RIGA IFF pirms pāris gadiem izrādīja režisores īsfilmu “Marija Šneidere, 1983. gads” (2022), kas rekontekstualizēja aktrises Šneideres (1952–2011) piedzīvoto filmas “Pēdējais tango Parīzē” (1972) tapšanā – bēdīgi slavenā izvarošanas aina traumēja aktrisi līdz viņas pēdējai stundai.