RIGA IFF īsfilmas: Kāpēc tu filmē?
“Kāpēc tu filmē?” Šādu jautājumu 1987. gadā franču dienas laikraksts “Libération” uzdeva aptuveni 700 filmdariem no visas pasaules. Atbildes bija intriģējošas. Piemēram, Džons Hjūstons piedāvāja pretjautājumu: “Kāpēc gan ne?” Šīs seansa režisori atbild vai apšauba šo pašu jautājumu.
Tu filmē, jo stāvi uz milžu pleciem un vēlies gūt labāku skatu uz pasauli, ielecot radošajā nezināmajā. Tā tas notiek filmā “Prelūdija”, kas Deivida Vorka Grifita klasisko kinodarbu “Neiecietība” (1916) no jauna un pārsteidzoši interpretē mūsdienu naksnīgajā Kijivā. Tāpat arī filmā “Neeksistējošs kā zibspuldze”, kas ir japāņu veltījums Majas Derenas eksperimentālā kino kanonam “Pēcpusdienas tīkli” (1943).
Tu filmē, lai atmiņā atrastu fikciju, kā tas ir jaušams īsmetrāžā “Traģēdija” – trillerī, kas sastāv no mājas video montāžām. Tu filmē labu nolūku vadīts, reizēm pat attālinoties no realitātes. To mums atgādina birmiešu un irāņu varoņi filmā “Vienā vasaras dienā es dzēru burbuļtēju”. Tu filmē pēdas tam, kas vairs nav redzams – kino biļetes kā pierādījumu gadiem ilgi piedzīvotajiem sapņiem somu kinoteātrī darbā “Spokains mirklis” vai Žana Lika Godāra pēdējo cigāru pirms nāves savās mājās filmā “Darbnīca Rollē, ceļojums”. Starp citu, kad Godāram jautāja, kāpēc viņš filmē, režisors atbildēja: "Es filmēju, lai izvairītos no jautājuma kāpēc."
Alīna Panasenko
Prelūdija
Prelude
UA
2025, 14’, uk
Iesakām no 16 gadu vecuma
Ļuba Knorozoka, Kinotron Group
Prelūdija
Prelude
UA
2025, 14’, uk
Iesakām no 16 gadu vecuma
Ļuba Knorozoka, Kinotron Group
Trīs ainas un epilogs. Anna filmē nejauši un jauši sastaptos vīriešus Kijivā. Viņa meklē atsaucīgos vienas nakts sakariem. Ar kameru viņa noglāsta vīriešu sejas, plecus, iegurņus un smaidus. Anna ievāc viņu telefona numurus, dokumentē un bauda tuvību. Vienu vakaru viņa pavada ar kareivi, ar kuru aplūko savu privāto arhīvu, sastopoties ar realitāti un intimitāti, kurai iepriekš bija uzgriezusi muguru.
Ar Bārbijas kodīgi rozā titru fonu un angļu baroka komponista Hernija Pērsela kompozīciju “What Power Art Thou” iesākas neredzamā Ukraina, kuru izdzīvo galvenā varone. Tā nav gluži izsaukuma meitenes dienasgrāmata, tomēr, kā piesaka režisore Panasenko, īsmetrāža piedāvā neordināru “mēs” un “viņi” sastapšanos, izmantojot erotiskās drāmas apakšžanru. Vienlaikus autore atjautīgi reflektē par armijas objektificēšanu, arhetipisko maskulinitāti, kas ir pamatā militārajai jomai un tās dzīvesveidam, un tuvības (ne)iespējamību kara laikā, metot atsauču lokus uz Deivida Vorka Grifita “Neiecietību” (1916).
Bernardu Zanota
Traģēdija
Tragédia
NL, BR, FR
2025, 15’, pt
Iesakām no 16 gadu vecuma
Manons Bovenkērks, Bernardu Zanota, Flavjēns Džorda, Jans Gonsaless, Davi Oliveira Piņeiru, Near/by film, Palermo/Wolfsburg, Venin Films, Ausgang
13 gadu vecumā Bernardu no tēva dāvanā saņēma kameru, kuru viņš ņem sev visur līdzi. Arī tad, kad ar tēvu un viņa draudzeni Laisu dodas ziemas brīvdienās uz lauku namiņu, viņš dokumentē visu, ko redz un domā. Tēva draudzenēm mainoties kā gadalaikiem, viņa uzvedībai topot arvien noslēpumainākai un krītot aizdomu ēnai uz viņa neuzticību Laisai, kas Bernardo ir kļuvusi tuva, tiek kaldināts atriebes prāts…
Grieķu traģēdija video ērā, un tā dzimst mūsu acu priekšā. Vai arī varbūt paša režisora, brazīlieša Zanotas prātā, izmantojot pusaudža vecumā filmētos video materiālus un no jauna reflektējot par savām attiecībām ar tēvu un pamāti? Apspēlējot antīkās traģēdijas formu, priekšnojautas un katarses idejas, tapusi metafikcija par pagātni, kuru ir iespējams šodienā pārinterpretēt un montēt no jauna. Tā ir sinefilu dekonstruēta “Kritiena anatomija” (2023) – tā trillera manierē aizsauc medija dualitātē un izaicina spriedzes pilnākos noziegumu izmeklēšanas seriālus.
Ēro Tammi
Spokains mirklis
Aavetuntohetki
FI
2025, 11’, fi
Iesakām no 12 gadu vecuma
Ēro Tammi
Sapņošana nomodā mijas ar redzētajiem kinodarbiem. Fikcija mijas ar mizanscēnām, kas atrastas otrpus ielai, pie kinoteātra. Kad tava kā skatītāja prāts un uztvere ir kompulsīvi stimulēta ar redzēto, vai tu sāc ieraudzīt kino arī sev visapkārt? Un ja nu tu arī esi režisors – vai tu sāc ieraudzīt pašā kino savu apkārtni? Vienīgais lietiskais pierādījums – pieglabātās kino biļetes.
Tammi padara visvienkāršāko kino biļetes tuvplānu par Hičkoka “naža momenta” konkurentu, bet statiskas kameras vērojumu par ikdienā dzimušām šausmām, kuras sataustījis Kubriks. Pašu parastāko akmeni viņš fiksē – atgādinot par kino kā konstrukciju – kā mistisku un pārpasaulīgu objektu, kas rada eksistenciālas trīsas. Gluži kā Sartra romāna “Nelabums” (1938) varonis Antuāns Rokantēns, kuram atsvešinājumu rada viņa “svešā roka”, līdzīgu efektu rada Tammi introspektīvā kolāža, kas izrādīta arī Oberhauzenes Starptautiskajā īsfilmu festivālā.
Aja Kavazoe
Neeksistējošs kā zibspuldze
Nonexistent, Like a Flash
JP
2025, 10’, jp
Iesakām no 12 gadu vecuma
Aja Kavazoe
Tavs dzīvoklis iedveš satraukumu. Nē, tā šoreiz nav neiroze. Telefona zvans rada zvērīgu, asinis sažņaudzošu trauksmi. Tava tagadne nesākās vien tagad, un mazā mūzikas lādīte ieved starpstāvoklī starp dīvānu un vakardienu, bērnību un analogo kino. Kas vispār ir šī vieta, kuru es dēvēju par savām mājām? Un kas ir šī persona, kas man atgādina par mani pašu?
Japāņu filmdare Kavazoe, kuru RIGA IFF skatītāji atminas kā filozofiskā rēbusa “Gaudošana” (2023) autori, dodas formālismā iesēdināta koncepta virzienā. Uz “Super 8” lentes un digitāli uzņemtā parabola par liminālo dzīvi – mēs esam tas, kas atrodas starp vienu un otru –, suģestē ar efektīgo skaņas un efektu paleti (dubultās ekspozīcijas, pulsējošās gaismas un citi kino triki). Īsfilma – tā dziļi paklanas Derenas darbam “Pēcpusdienas tīkli” (1943), kas reflektēja par psihes un kino savienošanās punktiem – iecerēta kā pirmais darbs triloģijā ar nosaukumu “Kino mūzikai”
Mauns Sans
Vienā vasaras dienā es dzēru burbuļtēju
One Summer Day, I Drank Bubble Tea
MM, FR
2025, 7’, en
Iesakām no 12 gadu vecuma
Anžela de Lorma, Mauns Sans, Panorama Production, Electronic Pictures Production
Ja esi irāņu režisors, tu nonāksi festivālos. Ja tu mjanmiešu režisors, tu, visticamāk, arī būsi festivālu apritē. Nav nozīmes tam, cik laba ir tava filma. Divi režisori spriež par savām priekšrocībām un cinismu, nodarbojoties ar tīras sirdsapziņas saglabāšanu. Abi spriež: vai es gūstu uzmanību darba dēļ vai tamdēļ, kāda ir manas valsts politiskā situācija? Kā tu sevi redzi: kā mākslinieku vai politisko aktīvistu? Vai tas ir iespēju safari, kuru kāds vēl atļaujas saukt par kino nozari?
Visticamāk, šo filmu pats irānis Panahi izraudzītos kādam festivālam. Divu draugu – Sana, birmiešu kino veidotāja, un vārdā nenosaukta irāņa – saruna sviež ideju un paradoksu granātas. Grūti atbildēt uz jautājumu, kas rada vērienīgākas smieklu šaltis: fakts, ka Sans svētā mierā dzer burbuļtēju Svētās sirds bazilikas piekājē, Monmartrā, vai tas, ka viņa filma, kas komentē festivālu dežūrēšanu pie politiskajiem notikumiem, ir nonākusi vēl vienā festivālā? Kamēr šī filma, iespējams, tiek izraudzīta vēl kādam citam festivālam, abi draugi atgādina, ka viņu dzimtenes ir liesmās.
Fabriss Aranjo, Žans Pols Batadža
Darbnīca Rollē, ceļojums
Atelier Rolle, un voyage
CH
2025, 30’, fr
Iesakām no 12 gadu vecuma
Fabriss Aranjo, L'Atelier, Casa Azul Films
Žans Liks Godārs. Viņa studija Rollē šobrīd atgādina muzeja telpas. Tuvplāni mijas ar kopplāniem, vuārisma manierē aprijot katru objektu telpā: šķēres, Bresona grāmata par kino un politiku, stikla traukā nokvēpis pēdējais cigārs. Visam šķiet nozīme, kad esi redzējis vismaz vienu Godāra filmu, tomēr pabeigtību rada ideja par klātbūtni. “Pretošanās ir pazinusi jaunību, tā ir pazinusi vecumdienas, bet tā nekad nav sasniegusi pilngadību,” izskan autora vārdi.
Aranjo bijis līdzās Godāram (1930–2022) viņa dzīves pēdējos gados, arī līdz pat nāves dienai, un bijis filmas “Ardievas valodai” (2018) operators. Šī pastaiga ar kino skatienu viena no jauņā viļņa ideologu un nozīmīgāko kino autoru radošās darbības epicentrā ir intelektuāli seismiska – pats Aranjo to dēvē par “mikromakroskopisku ceļojumu kino iekšējā mežā”. Lai gan Godārs daudzkārt runājis par kino nāves simptomātiku – jo īpaši “Kino vēsture(s)” (1988) –, šis darbs atgādina par nepiekritību nāvei.
| Pasākums | Datums / Laiks | Norises vieta | Cena | |
|---|---|---|---|---|
| RIGA IFF īsfilmas: Kāpēc tu filmē? | Pk 24.10.2025 18:30 | Forum Cinemas, Delfi LUX auditorija | 6.00 - 7.00 |
| Pasākums | RIGA IFF īsfilmas: Kāpēc tu filmē? |
|---|---|
| Datums / Laiks | Pk 24.10.2025 18:30 |
| Norises vieta | Forum Cinemas, Delfi LUX auditorija |
| Cena | 6.00 - 7.00 |
| Pasākums | RIGA IFF īsfilmas: Kāpēc tu filmē? |
|---|---|
| Datums / Laiks | Pk 24.10.2025 18:30 |
| Norises vieta | Forum Cinemas, Delfi LUX auditorija |
| Cena | 6.00 - 7.00 |
Pēc ievadītās informācijas nekas nav atrasts